Jānis Bajinskis „Salacas upes ihtiofauna”

Šī maģistra darba mērķis ir izpētīt ihtiofaunas daudzveidību un zivju sabiedrību struktūru Salacas upes baseinā. Darbā veikta tādu ekoloģisko faktoru, kā upes sateces baseina platības, ūdens temperatūras, izšķīdušā skābekļa daudzuma, krituma, ezeru un biotopu ietekme uz zivju sabiedrību struktūru. Pētījums balstās uz zivju monitoringa datiem, kas ievākti laika periodā no 1993. līdz 2012. gadam 27 Salacas baseina upēs, 60 parauglaukumos.

Salacas baseina upēs zivju uzskaitē ar elektrozvejas metodi noķertas 30 zivju un divas nēģu sugas. Kā dominējošās sugas Salacas baseinā konstatētas bārdainais akmeņgrauzis Barbatula barbatula un mailīte Phoxinus phoxinus, relatīvi bieži sastapamas tādas zivju sugas kā rauda Rutilus rutilus, taimiņš Salmo trutta un asaris Perca fluviatilis.

Galvenie Salacas upes baseina zivju sabiedrību struktūru noteicošie faktori ir upes sateces baseina platība, ūdens temperatūras un skābekļa režīms.

Pēc zivju sabiedrību līdzības, Salacas baseina upes var iedalīt četrās grupās ar galvenajiem zivju sabiedrību tipiem: upes ar reofīlo invertivoro un omnivoro zivju sugu sabiedrībām, kurās dominē mailīte, bārdainais akmeņgrauzis, grundulis Gobio gobio un taimiņš; upes ar taimiņa, mailītes un bārdainā akmeņgrauža sabiedrībām; potamāla tipa upes ar eiritopo zivju sabiedrībām, kurās dominē rauda, asaris, vēdzele Lota lota un līdaka Esox lucius un upes ar jauktām reofīlo un eiritopo zivju sabiedrībām ar bārdaino akmeņgrauzi, lasi Samo salar, raudu un asari.

Slimību un pataloģiju intensitāte zivīm Salacas baseina upēs pieaug līdz ar indivīdu skaitu. Kopumā Salacas baseina upes pēc šī rādītāja atbilst labam ekoloģiskajam stāvoklim.

Anda Baumerte „Oglekļa un molibdēna nanomateriālu toksiskums ūdens vidē”

Nanomateriāli ir daudz pētīti to perspektīvi plašā pielietojuma dēļ, bet, tā kā nanodaļiņas varētu nokļūt vidē, radot piesārņojumu, kā arī radīt būtisku risku materiālu lietotājiem, pēdējos gados tiek pievērsta uzmanība arī nanomateriālu toksiskuma izpētei.

Maģistra darba „Oglekļa un molibdēna nanomateriālu toksiskums ūdens vidē” mērķis ir raksturot nemodificētu oglekļa un molibdēnu saturošu nanomateriālu potenciālo ietekmi uz vidi un tā izmaiņas šķīdinātāju un humusvielu ietekmē. Eksperimenti veikti nanomateriālu ūdens suspensijā, kā arī suspensijā ar etanolu un/vai Aldrich humusvielu, kā testobjektus izmantojot dažādu trofisko līmeņu ūdens organismus – mikroaļģes Desmodesmus communis, saldūdens vēžveidīgos Daphnia magna un sāļūdens vēžveidīgos Artemia salina.

Dace Brigmane „Zooplanktona populācijas struktūras raksturojums un biomasas novērtēšana Baltijas jūrā (Irbes šaurums)”

Pētījuma mērķis ir noskaidrot pavasara zooplanktona cenozes struktūru saistībā ar vides faktoriem un veikt indivīdu izmēru analīzi, precizējot Baltijas jūras zooplanktona biomasas aprēķinus. Pētījumā iegūtos rezultātus plānots salīdzināt ar šobrīd Baltijas jūrā pielietotajiem zooplanktona īpatņu individuālo svaru un noskaidrot, vai atklātās Baltijas jūras zooplanktona individuālais svars ir pielietojams Rīgas līča apakšrajonam pavasara sezonā.

Darbā analizēti 11 zooplanktona paraugi, kas ievākti Irbes šaurumā aprīļa un maija mēnešos. Rezultāti rāda, ka zooplanktona biomasu aprīļa paraugos galvenokārt veido kalanoīdie airkājvēžu naupliji Acartia spp., varia grupas pārstāvji Polycheata kāpuri, attiecīgi veidojot biomasu 2 mg/m³ un 2,1 mg/m³ , savukārt maija paraugos dominē virpotāju grupa Synhaeta baltica, sastādot biomasu vidēji 7,5 mg/m³.

Salīdzinot biomasas aprēķinus ar pētījumā iegūtajiem morfometriskajiem un Baltijas jūras standarta pielietojamiem mērījumiem, var secināt, ka atsevišķi zooplanktona indivīdu biomasa pavasara sezonā tiek būtiski pārvērtēta. Individuālo svaru zooplanktona organismiem būtu nepieciešams mērīt atsevišķi katram Baltijas jūras apakšrajonam.

Laura Laizāne „Zivju barošanās ekoloģija Rīgas līča piekrastes ekosistēmā”

Darba mērķis ir noskaidrot kā mainās zivju barošanās paradumi un sekmes Rīgas līča dienvidrietumu piekrastē, atkarībā no barības bāzes izmaiņām vasaras sezonā. Deviņi ihtiofaunas un zooplanktona paraugi tika ievākti 2011. gada vasaras sezonā pie Lapmežciema. Asaru paraugi tika apvienoti garuma klasēs attiecīgajos datumos un pārējās zivis aplūkotas visas sezonas ietvaros. Kuņģu analīze tika veikta 414 asariem un 115 citām zivīm. Visām zivīm aplūkots vidējais relatīvais organismu daudzums kuņģos. Rezultāti parāda, ka asariem tukšie kuņģi konstatējami visu sezonu un visvairāk maza izmēra asariem, kas nozīmē, ka novērojama konkurence par barības bāzi gan iekšsugu, gan starpsugu līmenī. Sānpeldes un mizīdas ir visbiežāk sastopamais barības objekts asaru, trīsadatu stagaru un vimbu kuņģos, kas liecina par to, ka zooplanktona daudzums apkārtējā vidē ir bijis nepietiekams, lai nodrošinātu zivju barošanos ar to. Asari ar citām zivīm sāk baroties vidēji sasniedzot 11 cm garumu, kas liecina par cita veida barības trūkumu un iekšsugas konkorenci par barību.

Evija Lakotko „Lazdonas grupas ezeru kaskādes autotrofo organismu strukturālās izmaiņas antropogēnās ietekmes rezultātā”

LR MK noteikumi Nr.858 „Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību” paredz, ka fitoplanktona sugu sastāvs, sastopamība, biomasa, kā arī makrofītu sugu sastāvs un sastopamība ir viens no galvenajiem kritērijiem ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai.

Pētījuma mērķis ir izpētīt Lazdonas grupas ezeru autotrofo organismu sabiedrības un to izmaiņas savstarpēji saistītā hidroekosistēmā antropogēnās ietekmes rezultātā.

Pēc 2012. gada vasarā veiktā pētījuma konstatēts, ka Viļvānu ezerā, Baltiņā un Starpezerā visbiežāk sastopamās makrofītu sugas ir Lemna minor, Nuphar lutea, Nymphaea spp., Phragmites australis, Potamogeton natans un Typha angustifolia, savukārt no fitoplanktona sugām dominēja Planktolyngbya limnetica un Cylindrospermopsis raciborskii, kas liecina, ka pētītajos ezeros ir augsta biogēno vielu koncentrācija. Caurmērā apskatot autotrofo organismu sastāvu, virzienā no Viļvānu ezera uz Starpezeru pieaug fitoplanktona biomasa un makrofītu kopējis aizaugums.

Līdztekus veiktas arī ūdens ķīmiskās analīzes 2012, gada vasarā un 2013. gada ziemā, iegūtie rezultāti norāda uz salīdzinoši augstu biogēno elementu koncentrāciju.

Kopumā pēc aprēķinātajiem kvalitātes koeficentiem un indeksiem Pusēklis vērtējams kā ezers ar labu ekoloģisko stāvokli, savukārt Baltiņš, Starpezers un Viļvānu ezers ir eitrofi ezeri ar sliktu vai ļoti sliktu ekoloģisko stāvokli.

Renārs Rozentāls „Pavasara sukcesija periodiski izžūstošā ūdenstilpē, kuru apdzīvo pavasara vairogvēža Lepidurus apus populācija”

Darba mērķis bija izpētīt periodiski izžūstošo ūdenstilpi un organismu pavasara sukcesiju tajā. Pētījumā tika analizēta pavasara vairogvēža Lepidurus apus populācijas ietekme uz pārējiem ūdens organismiem un to sukcesiju.

Tika noskaidrots, ka organismu grupas, kuras pārstāvētas šajā ūdenstilpē, ir cieši saistītas, jo to dzīves vide ir norobežota ūdens teritorija, kas ātri izžūst.

Visciešāk saistīta ir zooplanktona un fitoplanktona sukcesija, bet makrozzobentosa sukcesiju ietekmē zooplanktona indivīdu skaita pieaugums ūdenstilpē. Lepidurus apus bija lielākais ūdens organisms ūdenstilpē, tādēļ tas atradās barības ķēdes augšgalā, ietekmēdams gan zooplanktona, gan makrozoobentosa biomasu.